1. |
Brūklenīšu mētrās
03:02
|
|||
|
Brūklenīšu mētrās
Visas pasaules asinis svētās,
Visas pasaules morāles lētās, -
Tas viss jau gadu tūkstošiem
Ir bijis rakstīts mazās, nevainīgās
Brūklenīšu mētrās...
Klusi, klusi caur nāvības miņām
Pazūd balsis, kas reiz dzimušas vētrās, -
Tas viss jau gadu tūkstošiem
Ir bijis rakstīts mazās, nevainīgās
Brūklenīšu mētrās...
|
||||
2. |
Mazā brūkleņoga
00:55
|
|||
3. |
||||
|
Apziņas mijkrēslī dziļā pamostas bezgalība
Tu sēdi - jau vecs,
Domas gadalaikus skaita;
Zaptes burciņa uz galda -
Tavas dzīves ievārījums;
Nogurums -
Pēc katra pulksteņa tikšķa;
Vecums -
Pēc katra dzimuša bērna
...Apziņas mijkrēslī dziļā
Pamostas bezgalība;
Arī viņa ir izsalkusi,
Ļauj tai ietērpties sevī
Kuģītis peld,
Patiesībā tas zīmēts - uz krūzītes sēž;
Bet kā viņš peld! -
Baltos viļņos zib kapteiņa smaids;
Vējš -
Pie katra klinšaina krasta;
Prieks -
Par katru jaunatklātu kontinentu
Apziņas mijkrēslī dziļā
Pamostas bezgalība;
Kuģītis aizpeld,
Bet krūzīte stāv kā stāvējusi
|
||||
4. |
Sargies, vēja brāli!
01:37
|
|||
|
Sargies, vēja brāli!
Sargies, vēja brāli!
Tavi mati plīvos.
Sargies mūsu dusmu!
Dusmas pāraugs tevī
Sargies, vēja brāli!
Tavs spēks pievils tevi.
Sargies mūsu prieka!
Prieks pazudinās tevi
Sargies, vēja brāli!
Brīvs tu esi sevī!
Mūsu bēdu sargies, brāli!
|
||||
5. |
Bezvārda pilsēta
03:32
|
|||
|
Bezvārda pilsēta
Pāri sniegotiem laukiem
Un vētrainām jūrām
Dus pilsēta, -
Tai vārda nav,
Tā sapnī redzēta.
To stāstīja man draugs
Pirms daudziem, daudziem gadiem,
Kad jautāju es viņam,
Uz kurieni viņš skatās
Dziļi, dziļi mežā
Starp drūmegļu rindām
Pelēka upe plūst
Pretī bezvārda pilsētas ielām.
Kas iekritis šai upē,
Tas nokļūt spēj tur - pilsētā,
Jo cits neviens kā upe
Ceļu uz pilsētu patiešām nezina
Šai pilsētā nav mašīnu, kas brauc,
Šeit klusums savas drūmās acis rauc;
Šeit, kādreiz nokļuvis, jau gadiem ilgi dzīvoju
Un ik pa laikam jums kādu ziņu atsūtu
Pie manis ciemos brauca vīriņš vecs
Ar lidojošu kolonnu, kas viņu gaisos nes;
Viņš vēstules jums veda, kaut nezinājāt to,
Bet nu jau sen vairs kolonna pie manis nelido
...Bet viss vēl priekšā kā lauki sniegoti,
Kur pēdas atstāj vīri nodoti,
Bet varbūt viņiem spēka bijis nav?...
!!! Es redzu - kolonna! - tā lido! Rau!!!
|
||||
6. |
Miglas bērni
01:00
|
|||
|
Miglas bērni
Pāri purviem nāk ciemos miglas bērni;
Visur tie miglu sēj,
Visur tie atstāj pēdas, -
Jau gadu tūkstošiem
Cilvēce tās pēta,
Bet joprojām nespēj saprast,
Ko viņi ar to grib pateikt...
...Miglas bērni skumji smaida
Un nāk ciemos atkal un atkal...
|
||||
7. |
...Ja novilktu drēbes...
02:08
|
|||
|
Ja novilktu drēbes
Ja novilktu drēbes,
Paliktu vārdi,
Kurus varētu teikt
Caur smiekliem vai bailēm,
Caur kaunu vai maldiem
Par to, ka ir auksts
Ja aizsviestu vārdus,
Paliktu domas,
Kas vienatnē rūc
Caur gribu vai ziņu,
Caur mīlu vai dziņu
Par to, ka nav miers
Ja raudāt vēl spētu,
Tad raudātu arī,
Bet asaras smietu,
Jo, lai kurp tu ietu,
Jo, lai kā tu ietu,
Tu ietu un dziedātu sevī!
|
||||
8. |
Viļņi un mākoņi
01:37
|
|||
|
Viļņi un mākoņi
Viļņi plūst un mākoņi veļas, -
Tagad tu esi viens no tiem
Miers taviem kauliem,
Tie bija tik skumji, -
Neviens vairs tos nemodinās
Vientuļās revolūcijas -
Tajās tu guli, tās ir tavs miegs
Par tevi sēro un tevi gaida;
Kas tie tādi, kas tevi sauc?
|
||||
9. |
Māsas ēnas
01:51
|
|||
|
Māsas ēnas
Man patīk šūpoties šūpolēs,
Jo tad var just, kā putni lido;
Man patīk mīlēties,
Jo tad var just, kā otrs cilvēks dejo;
Man patīk elpot,
Jo tad var just, kā aizraujas elpa;
Man patīk klusēt,
Jo tad var just, kā kopīgie vārdi
Pārvēršas iekšējā tuksnesī;
Man patīk mīlēt,
Jo tad var just, kā gribas noķert savu ēnu...
Ai, ēnas, ēnas! - Tās mūsu māsas
|
||||
10. |
Visvientulība
04:18
|
|||
|
Visvientulība
Atvērts logs - svaigs gaiss iekšā plūst;
Bez drēbēm un domām tu sēdi gultā un gaidi...
Ko gaidi tu? - Viss ir tevī, viss esi tu!
Nav nekā tāda, ko tu pats sevī neatrastu
Izsists logs - svaigs gaiss iekšā plūst;
Kaunā un naidā tu stāvi pie loga un gaidi...
Ko gaidi tu? - Viss ir tevī, viss esi tu!
Nav nekā tāda, ko tu pats sevī neatrastu
...Loga vairs nav - tu stāvi cilvēku barā;
Tik daudz`seju un vaibstu - pieelpots visums.
Ko gaidi tu? - Viss ir tevī, viss esi tu!
Nav nekā tāda, ko tu pats sevī nemeklētu...
Tu neesi viens! - Skrien visam līdzi!
|
||||
11. |
Elpo, bērns!
02:32
|
|||
|
Elpo, bērns!
Zvaigžņu burtiem ierakstītas,
Snauž dažas likumsakarības.
Kur tās ierakstītas? -
Gaisā, tuvumā un tālēs
Tā kā gaisu elpojam, -
Sakarības izjūtam;
Tā kā mirstam, piedzimstam, -
Sakarībās dzīvojam
Kas tās visas sakarības
Izdomājis, uzrakstījis? -
Nevis kāds un nevis viens, -
Viss un visa pieskāriens:
Viss, kas dzīvs, un viss, kas miris,
Viss, kas jauns, un viss, kas iris;
Viss, mērāms ne laikā, telpā,
Bet gan elpā - mūsu elpā
Elpo, bērns!
|
||||
12. |
Atbalsis no atblāzmām
00:55
|
|||
|
...Atbalsis
No
Atblāzmām...
|
||||
13. |
Baltās kapsētas
03:16
|
|||
|
Baltās kapsētas
Tur baltas smiltis un balta Saule mīt,
Tur baltas domas un balti čuksti slīd;
Tur bijis nav neviens,
Jo, kas ir bijis tur, - tā vairs nav…
Tur elpa, uguns, vējš un gaisma dzimst,
Tur rūpes, spēks un cilvēciskā griba rimst;
Tur bijis nav neviens,
Jo, kas ir bijis tur, - tā vairs nav…
Tur balti kalni tā kā sniegpārsliņas krīt,
Bet sniegpārsliņas tā kā balti kalni aug;
Tur viss, kas mazs, top liels,
Bet viss, kas viens, top it neviens…
Tur baltas upes baltā jūrā plūst,
Kur lielo grēku glābējšķirsti lūst;
Tur jāglābj nav neviens,
Jo, kas ir bijis tur, - tā vairs nav…
|
||||
14. |
Spoks
03:35
|
|||
|
Spoks
Pie durvīm klauvē,
Tur neviena nav…
Tikai šūpolēs kāds sēž,
Šūpojas un dzied…
– Tas maza bērna spoks,
Kas dziesmu dzied
Par savām gaitām
Aiz tālām jūrām,
Aiz viņām zemēm…
Vējš uzpūta,
Vēss pieskāriens un čuksts:
“Jel nebaidies!”
– Caur tumsas ēnām
Pazib smaids –
Tik skaists, tik tāls,
Tik tuvs, tik mīļš…
...Un atkal pazūd
Starp tumsas ēnām…
“Jel apstājies!” es saucu
Un raudāju kā bērns,
Bet atbalsis no visām dzīlēm
Klusi, klusi
Caur visām sāpēm,
Tik tuvu, tuvu,
Spēji, spēji
Aizlidoja prom,
Tik ilgi prom…
|
||||
15. |
Šūpuļdziesma
02:03
|
|||
|
Šūpuļdziesma
Guli…,
Rīts vēl tālu…
Rīt mēs celsimies,
Projām dosimies
Guli…,
Sapņos aizlaidies…
Kad mēs celsimies,
Tie tev līdzi ies
Guli…,
Tumsas nebaidies.
Gan ēnas kauks, gan vēji ries;
…Tu guli – nebaidies!
Guli…,
Laiks ies, cauri sāpēm ies,
Vēl ilgi ilgosies,
Līdz tuksnešainie sapņi
Tevī jaunas ilgas lies…
|
||||
16. |
Nemirstība
02:21
|
|||
|
Nemirstība
Sapņo viegli, zūdamība!
Smagi elpo nemirstība.
Klusums murgos pārtapis,
Dzirdams vairs tik atbalsīs,
Nemirstības atbalsīs...
Sagrauj sienas, zūdamība!
Dubļos vēršas nemirstība.
Zudušais tiek atmiņām,
Nemirstības atnestām,
Nemirstības sargātām
|
||||
17. |
||||
|
Varbūt kādam šobrīd ļoti grūti aizmigt'
...Varbūt
kādam
šobrīd
tik ļoti
grūti
aizmigt...
|
||||
18. |
...
00:15
|
|||
If you like Imants Daksis, you may also like:
All Damn Day/ The Greatest Hits
by Bryant Eugene Vazquez
featured on Bandcamp Radio May 19, 2015
go to album
Written as she was coping with an auto-immune disease, the new EP from Rachel Angel offers hushed, silvery ’50s-style Americana.
go to album
Auckland-based group Tiny Ruins present a series of dazzling, folk-informed songs on their latest, grounded in tender vocal melodies.
go to album
Rin McArdle - S/T
by Rin McArdle
Strummy garage with a country twist from this Melbourne artist.
go to album
The debut LP from Allen Epley (Shiner, The Life and Times) blends '70s-style folk/pop songwriting with dreamy, swirling alt-rock.
go to album
The enigmatic Frank Ene's solo record lives in a magical world where Serge Gainsbourg fronts Yellow Magic Orchestra.
go to album
The Spell Between
by Caroline Blind
Swirling goth-rock from the big voice behind '90s outfit Sunshine Blind, featuring a who's-who of dark underground denizens.
go to album
