We’ve updated our Terms of Use to reflect our new entity name and address. You can review the changes here.
We’ve updated our Terms of Use. You can review the changes here.

M​ū​ž​ī​gā ģeogr​ā​fa piedz​ī​vojumi

by Imants Daksis

/
  • Streaming + Download

    Includes unlimited streaming via the free Bandcamp app, plus high-quality download in MP3, FLAC and more.
    Purchasable with gift card

      €7 EUR  or more

     

1.
2.
Ir baigi apjaust, ka esi šeit Mēs dzimuši starp žurkām, Skatienu uz zvaigznēm vērsti – Šeit nekā nav Ar galvu pret sienu, Kliedzot par ideāliem – Iedomātiem ideāliem Starp stikla burkām, Starp sienām kurlām Sasaucas cilvēku balsis – Ir baigi apjaust, Ka esi šeit
3.
Atvērts logs Es dzirdu, kā dārd Kremļa zvani, Es redzu, kā aiz auklām tos rausta, Es dzirdu, kā kliedz ļaužu pūļi, Bet zvanu dārdi neapstājas Es redzu, kā soļo viļņi, Es redzu, kā soļo jūra, Es redzu, kā stāv sardzē kalni, Bet viļņi neapstājas Es dzirdu citādas balsis, Es dzirdu citādas dziesmas, Es redzu citādus ļaudis, Viņi soļo un neapstājas Ar mani atkal runā koki, Ar mani atkal runā Zeme; Viņi saka man: ”Ej projām! Tev vairs nav šeit, ko darīt!” *** Es stāvu pie augsta, balta loga, Kas tūlīt atvērsies vaļā; Es vēl skatos uz šo pasauli veco, Uz pasauli veco, kas jau tagad iet bojā
4.
Jūdas dziesma Es eju tuksnesī Ar cilpu kabatā, Ar krustu mugurā… Un ļaudis man pakaļ skrien Kur lai karas? Kur lai karas, Ja apkārt nav neviena koka, Ja apkārt ir tikai smilšu graudi, Ja apkārt ir tikai saules stari, Ja apkārt ir tikai mēness gari, Ja apkārt ir tikai soģi, Ja apkārt ir tikai meli, Ja apkārt ir tikai bendes, - Bendes, kas neļauj nomirt Es nenodevu viņu, - Tie bija ļaudis, Kas viņa priekšā ceļos krita; Tie, kas viņa priekšā ceļos krita…
5.
Pasaule ir vaļā Es sēžu vilcienā Un braucu uz Maskavu; Tur – Kremļa zvanu auklās, Ņemšu un pakāršos Es sēžu lidmašīnā Un lidoju uz Ņujorku; Tur – Brīvības statujas lāpu Ņemšu un sadedzināšos PASAULE IR VAĻĀ! Ej, pasaule ir tava trimda! PASAULE IR VAĻĀ! Es eju tuksnesī Un dzeru savu pilno sirdi, Un Kristus līķautā ietērpjos, Un Budas skatienā paslēpjos, Lai redz tikai Allāhs, Lai zin tikai Allāhs! PASAULE IR VAĻĀ! Ej, pasaule ir tava trimda! PASAULE IR VAĻĀ! Es esmu kalnos iemūrēts Un Pasaules mātes izauklēts, Bet violetas strāvas triekts, Es atkal topu trimdinieks PASAULE IR VAĻĀ! Ej, pasaule ir tava trimda! PASAULE IR VAĻĀ!
6.
Svilpiens pavasarim sejā Svilpo vējš aiz loga, Svilpo arī tu, Svilpo mazi pumpuriņi, Gaidot raibo uzplaukšanu. …raibs ir bērns jau no mazotnes, - Raibs svilpiens pavasarim sejā Tramvaji un lidmašīnas Kaut kur tālumā sauc: “Braucam uz cirku, mazais draugs! Braucam uz raibiem karuseļiem!” - Nē, nē, nē! Es gribu palikt šeit - Šai raibi plaukstošā dzemdību namā. Es gribu redzēt, kā tas ir, kad tu dzimsti – Mazs tārpiņš raibu tauriņu ielenkumā …Nu tu guli baltos palagos, Kaut ko pie sevis murmini, Bet tik ļoti drīz tev izaugs pirmie zobiņi; Nu tu sēdi mammai klēpī, Tev visapkārt mīļumi un labumi, Bet tik ļoti drīz tev parādīsies vasariņas raibumi. …raibs ir bērns jau no mazotnes, - Raibs svilpiens pavasarim sejā
7.
Rudens sapņi Uz iekšu vērsta atombumba, - tā mana sirds, Un mana ieelpa – uz iekšu vērsts kliedziens… Smagie plaksti, - gājputni šurpu turpu, Un asinsvadu tīmekļi – gājputnu ceļi Uz katra parka soliņa skan mīlestības dzeja, Un drūmās peļķes lūkojas man atkal tieši sejā, Vēl vakar biju viens, nu šodien jau ar tevi sirdī, Es nespēju nodot tevi pat pret jaunpiedzimušās dienas atplestajām rokām Tavās acīs kalni, skropstu apspīdētiem saules stariem, Tāda sajūta it kā tu būtu šīs pasaules pats tālākais cilvēks; Himalaju faktors tavā sejā iegrauž neskaitāmu zvaigznāju rotu, Es esmu vien maza sāpe pie tavām zvaigžņoto ledāju krūtīm Garām skrienošo pilsoņu ēnas veido necaurredzamu žogu, Pieklājības pēc es izeju caur vārtiņiem un cenšos nesamīt stādītās puķes, Bet mūžamežs no manām domām izlaužas ārā un liek sevi manīt, - Nu daudzajām ēnām ir vieta, kur paslēpes spēlēt un atrašanos Ar asarām acīs es apsolos mīlēt, - un mīlēt līdz galam, Un savādāk nemaz nevarētu, jo citādi es nemaz neprotu mīlēt; Uz soliņa parkā man blakus brīva vieta mīlestībai, Es atveru acis – un tu jau tur sēdi, - pasaule ar pretī ieplestām acīm …Un nāk rudens rūķīši ar krāsām krāsoties, Un manu degungalu ar sārto nokrāsos Un arī tavus vaidziņus ar sārto nokrāsos, - Vēl vakar tie bija tik raibi kā mūsu šodienas sapņi *** Žēli kliegdami, Gājputni aizlido, - Žēl aizlidot; Žēli čiepstēdams, Zvirbulēns lēkā pa krūmiem, Meklējot odziņas
8.
Apkārt pasaulei Tas bija tik sen, Kad savā darbnīcā No veca ķīniešu paklāja Un putekļu sūcēja Es izgudroju paklāju, kas lido… Es izgudroju, - Tagad tas kaut kur lido… *** ……Ar mani kopā bija zinātniski radošā melanholija, Bet es biju aizmirsis kompasu, veco teleskopu un……tevi Tas bija tolaik, Kad es vēl dzīvoju Starp pilsētas torņiem; Tas bija tolaik, Kad es vēl biju Cukurgailīšu pārdevējs; Tas bija tolaik, Kad mēs ar tevi, Rokās sadevušies, Bieži sapņojām Par kādu mazu ceļojumu Ārpus šīs pilsētas šķērsielām… *** ……Ar mani kopā bija zinātniski radošā melanholija, Bet es biju aizmirsis kompasu, veco teleskopu un……tevi ……Bet tagad es pamāju pingvīniem, - Un antarktiskā saule kopā ar mani pamāj tiem; Pingvīni lēkā un griežas jocīgā dejā, Bet spocīga melanholija iemājo viņu sejās… *** ……Ar mani kopā ir zinātniski radošā melanholija, Bet es esmu aizmirsis kompasu, veco teleskopu un……tevi
9.
Laiks 03:27
Laiks Pāri laukiem aiziet bērni, Izspūruši, izsalkuši; Kas tie tādi izspūruši, Stipras pīpes pīpējuši? Tie ir bērni, kas nezina Mūrus celti, paslēpties; Kas tie tādi, kas nezina, Kas aizgāja neziņā? Tie ir bērni, kas dziedāja, Saules mūžu dziedādami; Kas tie tādi, kas dziedāja, Dziesmās tina pasaulīti? Tie ir zemes smilšu graudi – Vēja pūstas valodiņas; Tā ir mūsu dzīves liesma – Jūrā kurta uguntiņa
10.
Ilūzija 05:27
Ilūzija Ilūzijas trako, Ilūzija klus, Mana skaistā ilūzija, Ilūzija dus Ilūzijas trako, Ilūzija snauž, Mana skaistā ilūzija Maldugunis auž (galviņu man glauž) Ilūzija trako, Ilūzija kauc, Mana skaistā ilūzija, Ilūzija sauc… *** Ilūzijām ir vienalga, Ko tām priekšā liek, Tām ar klusu mieru Tomēr nepietiek; Ilūzijām vajag kādu, Ar ko spēlēties, Kādu, kuram vienmēr Ir ko vēlēties…
11.
12.
Mūžīgā ģeogrāfa piedzīvojumi Mūžīgais ģeogrāfs Mūžīgi trīc, Mūžīgā akrobāte – Tā viņa sirds Mūžīgais ģeogrāfs Mūžīgi svīst, Mūžīgā ceļiniece – Viņa sirds klīst -…pāri laukiem, cauri laikiem… Ceļš, pārvērties par čūsku, Kož ģeogrāfam sirdī tūsku; Guļ ģeogrāfs bez elpas Šai dzīves tuksnešainā telpā Ceļš pārvēršas par nāvi Un ģeogrāfam pāri klājas; Nakts tumsas acis rāda, To nezināmi spēki vada Ceļš turpina kā dēku, Nesdams ģeogrāfam spēku; Ir diena ģeogrāfam rada, - Tā viņu tālāk vada Mūžīgais ģeogrāfs Mūžīgi ceļas, Mūžīgais ceļaspieķis – Viņa sirds smejas -…pāri laukiem, cauri laikiem…
13.
Mūžīgās ģeogrāfijas sajūtu trimdā …Baltā sapnī gaistoša taciņa vijas… Vientuļās taciņas visvientuļākā gājēja Visgaisīgākā, vārdā nenosauktā tēlā Iemājo ikkatrs ceļinieks… - Kurp dodas viņš? Ko nes? Kā viņu sauc? Vai ceļu vienu iet, vai daudzus ceļus jauc? - Caur trejdeviņām trimdām skaidrs kļūs, Vai ceļu vienu, vai daudzus ceļus iet tam būs - Aiz trejdeviņiem horizontiem tas ceļš sāksies, Ko ikkatram ceļiniekam reiz iet nāksies *** Atmiņu mudžekļos sietas Visas lietas un vietas Kā dzelmē Sajaukušās visuma vēlmē Atmiņu mudžekļos sietas visas vietas un lietas kā dzelmē sajaukušās visuma vēlmē
14.
Džefras asinis Džefra paskatījās uz zemeslodi Un ieraudzīja ķiršu koku, Pilnu ar tumši sarkaniem ķiršiem… “Kāds ir ievainots!” nodomāja Džefra Un izspļāva savu tumšsārto indi izplatījumā… Viens piliens trāpīja man tieši acī, - Un es sāku nepazīt savu draugu sejas; To vietā gar acīm plūda agrāk neredzētu Dzīvnieku, putnu, zivju, koku, puķu un augļu silueti…
15.
Istaba izplatījumā Sienas sagāzušās, Grīda izkritusi, Griesti aizlaidušies… Lido, kur gribi, Bet tu kā muša Pēc gaismas tiecies, Ap spuldzīti danco Un tērē elektrību *** Vientuļa spuldzīte karājas, Kurai varētu pieķerties, Ja būtu rokas, ja būtu kājas, Kaut vai acis ja būtu, vai vientuļi nervu gali, Bet ir tikai spārni
16.

about

Mūžīgais ģeogrāfs – kā jau tas parasti ir – reizē esmu un reizē arī neesmu es. Tāpat kā Rainis ir arī Antiņš un Dostojevskis – Raskoļņikovs vai Idiots. Tas var būt jebkurš cilvēks, kurš ir juties līdzīgi. Ja mēs atmetam ideju par personu, tad šim albumam ir arī diezgan globāls raksturs; tomēr es neesmu no tiem, kurš dziesmas raksta vienkārši reflektējot par globālām norisēm vai kā atbildi vajadzībai pēc sociālas kritikas. Klausītājam būs skaidrs, ka es ar to saskaros, tas viss informācijas veidā iet caur mani, caur manu galvu. Vienkāršā valodā sakot – dziesmas, kuras radu un izdzīvoju, ir reizē gan pārpersoniskas, gan ļoti personiskas.

Šo albumu es veltu mūžīgajam ģeogrāfam, lai kas viņš arī būtu. Mūžīgajam ģeogrāfam jebkurā no mums. Tas ir cilvēks, kurš ir gatavs un vēlas iziet no savas komforta zonas. Kas ir ģeogrāfija? Tā ir vietu, sfēru kopums, taču tā ietver sevī arī dinamikas potenciālu, šajā vārdā ir iekodēta kustība, ceļošana, stāvokļu maiņa, apziņas un identitātes plūsma. Mūžīgā ģeogrāfija būtībā nozīmē to, ka viss atrodas plūsmā. Tas arī ir tas, kas man tuvs. Tomēr paralēli vispārīgajam, jaunajā albumā ietvertas tēmas, kas ir ļoti laikmetīgas. Ir dziesmas, kas ļoti cieši sasaucas ar to, kas šobrīd notiek pasaulē. Ir dziesmas, kas sacerētas jau agrāk, taču tieši tagad ir aktuālas, jo šobrīd izdzīvo savu fizisko dzīvi planetārā mērogā. Ir arī ļoti patstāvīgi un autonomi stāsti. Un mūžīgais ģeogrāfs ir tas, kas to visu piedzīvo, bet kurš nekam no tā nepieķeras – viņš plūst tam cauri – nepieslienas nevienai partijai, nevienai kustībai vai organizācijai, jo viņš turpina būt mūžīgais ģeogrāfs. Un tas ir viņa spēks, kas paradoksālā kārtā spēj iedvesmot cilvēkus no dažādām frontēm.

credits

released June 11, 2016

Ierakstīts 2016. gada 12. un 13. martā Rīgas Skaņu ierakstu studijā "dzīvajā" - bez metronoma, vienlaicīgi rakstot balsi, ģitāru un apskaņotu kājas ritmu.
Dziesmas "Laiks", "Ilūzija" un balss dziesmām "Rudens sapņi", "Jūdas dziesma", "Mūžīgās ģeogrāfijas sajūtu trimdā", kā arī visi muzikālie papildinājumi ierakstīti dažādos laikos 2016. gada martā, aprīlī un maijā studijā Brīvības ielā.
Dziesma "Rudens sapņi" sacerēta 10 stundas pirms ieraksta - naktī no 12. uz 13. martu.
Visu ierakstīja Mārtiņš Krastiņš.

Imants Daksis: vārdi, mūzika, balss, akustiskā ģitāra, kājas ritms, elektriskā ģitāra (3, 8, 13), balss efekti, vēja truba (4, 15), zvaniņi, pīkšķi u.c.

Mārtiņš Krastiņš: skaņu režija, vides skaņas.

Vizuālais noformējums: Alise Peniga

license

all rights reserved

tags

If you like Imants Daksis, you may also like: