1. |
||||
2. |
||||
Ir baigi apjaust, ka esi šeit
Mēs dzimuši starp žurkām,
Skatienu uz zvaigznēm vērsti –
Šeit nekā nav
Ar galvu pret sienu,
Kliedzot par ideāliem –
Iedomātiem ideāliem
Starp stikla burkām,
Starp sienām kurlām
Sasaucas cilvēku balsis –
Ir baigi apjaust,
Ka esi šeit
|
||||
3. |
Atvērts logs
04:44
|
|||
Atvērts logs
Es dzirdu, kā dārd Kremļa zvani,
Es redzu, kā aiz auklām tos rausta,
Es dzirdu, kā kliedz ļaužu pūļi,
Bet zvanu dārdi neapstājas
Es redzu, kā soļo viļņi,
Es redzu, kā soļo jūra,
Es redzu, kā stāv sardzē kalni,
Bet viļņi neapstājas
Es dzirdu citādas balsis,
Es dzirdu citādas dziesmas,
Es redzu citādus ļaudis,
Viņi soļo un neapstājas
Ar mani atkal runā koki,
Ar mani atkal runā Zeme;
Viņi saka man: ”Ej projām!
Tev vairs nav šeit, ko darīt!”
***
Es stāvu pie augsta, balta loga,
Kas tūlīt atvērsies vaļā;
Es vēl skatos uz šo pasauli veco,
Uz pasauli veco, kas jau tagad iet bojā
|
||||
4. |
Jūdas dziesma
05:02
|
|||
Jūdas dziesma
Es eju tuksnesī
Ar cilpu kabatā,
Ar krustu mugurā…
Un ļaudis man pakaļ skrien
Kur lai karas?
Kur lai karas,
Ja apkārt nav neviena koka,
Ja apkārt ir tikai smilšu graudi,
Ja apkārt ir tikai saules stari,
Ja apkārt ir tikai mēness gari,
Ja apkārt ir tikai soģi,
Ja apkārt ir tikai meli,
Ja apkārt ir tikai bendes, -
Bendes, kas neļauj nomirt
Es nenodevu viņu, -
Tie bija ļaudis,
Kas viņa priekšā ceļos krita;
Tie, kas viņa priekšā ceļos krita…
|
||||
5. |
Pasaule ir vaļā
05:38
|
|||
Pasaule ir vaļā
Es sēžu vilcienā
Un braucu uz Maskavu;
Tur – Kremļa zvanu auklās,
Ņemšu un pakāršos
Es sēžu lidmašīnā
Un lidoju uz Ņujorku;
Tur – Brīvības statujas lāpu
Ņemšu un sadedzināšos
PASAULE IR VAĻĀ!
Ej, pasaule ir tava trimda!
PASAULE IR VAĻĀ!
Es eju tuksnesī
Un dzeru savu pilno sirdi,
Un Kristus līķautā ietērpjos,
Un Budas skatienā paslēpjos,
Lai redz tikai Allāhs,
Lai zin tikai Allāhs!
PASAULE IR VAĻĀ!
Ej, pasaule ir tava trimda!
PASAULE IR VAĻĀ!
Es esmu kalnos iemūrēts
Un Pasaules mātes izauklēts,
Bet violetas strāvas triekts,
Es atkal topu trimdinieks
PASAULE IR VAĻĀ!
Ej, pasaule ir tava trimda!
PASAULE IR VAĻĀ!
|
||||
6. |
Svilpiens pavasarim sejā
04:01
|
|||
Svilpiens pavasarim sejā
Svilpo vējš aiz loga,
Svilpo arī tu,
Svilpo mazi pumpuriņi,
Gaidot raibo uzplaukšanu.
…raibs ir bērns jau no mazotnes, -
Raibs svilpiens pavasarim sejā
Tramvaji un lidmašīnas
Kaut kur tālumā sauc:
“Braucam uz cirku, mazais draugs!
Braucam uz raibiem karuseļiem!”
- Nē, nē, nē! Es gribu palikt šeit -
Šai raibi plaukstošā dzemdību namā.
Es gribu redzēt, kā tas ir, kad tu dzimsti –
Mazs tārpiņš raibu tauriņu ielenkumā
…Nu tu guli baltos palagos,
Kaut ko pie sevis murmini,
Bet tik ļoti drīz tev izaugs pirmie zobiņi;
Nu tu sēdi mammai klēpī,
Tev visapkārt mīļumi un labumi,
Bet tik ļoti drīz tev parādīsies vasariņas raibumi.
…raibs ir bērns jau no mazotnes, -
Raibs svilpiens pavasarim sejā
|
||||
7. |
Rudens sapņi
08:48
|
|||
Rudens sapņi
Uz iekšu vērsta atombumba, - tā mana sirds,
Un mana ieelpa – uz iekšu vērsts kliedziens…
Smagie plaksti, - gājputni šurpu turpu,
Un asinsvadu tīmekļi – gājputnu ceļi
Uz katra parka soliņa skan mīlestības dzeja,
Un drūmās peļķes lūkojas man atkal tieši sejā,
Vēl vakar biju viens, nu šodien jau ar tevi sirdī,
Es nespēju nodot tevi pat pret jaunpiedzimušās dienas atplestajām rokām
Tavās acīs kalni, skropstu apspīdētiem saules stariem,
Tāda sajūta it kā tu būtu šīs pasaules pats tālākais cilvēks;
Himalaju faktors tavā sejā iegrauž neskaitāmu zvaigznāju rotu,
Es esmu vien maza sāpe pie tavām zvaigžņoto ledāju krūtīm
Garām skrienošo pilsoņu ēnas veido necaurredzamu žogu,
Pieklājības pēc es izeju caur vārtiņiem un cenšos nesamīt stādītās puķes,
Bet mūžamežs no manām domām izlaužas ārā un liek sevi manīt, -
Nu daudzajām ēnām ir vieta, kur paslēpes spēlēt un atrašanos
Ar asarām acīs es apsolos mīlēt, - un mīlēt līdz galam,
Un savādāk nemaz nevarētu, jo citādi es nemaz neprotu mīlēt;
Uz soliņa parkā man blakus brīva vieta mīlestībai,
Es atveru acis – un tu jau tur sēdi, - pasaule ar pretī ieplestām acīm
…Un nāk rudens rūķīši ar krāsām krāsoties,
Un manu degungalu ar sārto nokrāsos
Un arī tavus vaidziņus ar sārto nokrāsos, -
Vēl vakar tie bija tik raibi kā mūsu šodienas sapņi
***
Žēli kliegdami,
Gājputni aizlido, -
Žēl aizlidot;
Žēli čiepstēdams,
Zvirbulēns lēkā pa krūmiem,
Meklējot odziņas
|
||||
8. |
Apkārt pasaulei
04:30
|
|||
Apkārt pasaulei
Tas bija tik sen,
Kad savā darbnīcā
No veca ķīniešu paklāja
Un putekļu sūcēja
Es izgudroju paklāju, kas lido…
Es izgudroju, -
Tagad tas kaut kur lido…
***
……Ar mani kopā bija zinātniski radošā melanholija,
Bet es biju aizmirsis kompasu, veco teleskopu un……tevi
Tas bija tolaik,
Kad es vēl dzīvoju
Starp pilsētas torņiem;
Tas bija tolaik,
Kad es vēl biju
Cukurgailīšu pārdevējs;
Tas bija tolaik,
Kad mēs ar tevi,
Rokās sadevušies,
Bieži sapņojām
Par kādu mazu ceļojumu
Ārpus šīs pilsētas šķērsielām…
***
……Ar mani kopā bija zinātniski radošā melanholija,
Bet es biju aizmirsis kompasu, veco teleskopu un……tevi
……Bet tagad es pamāju pingvīniem, -
Un antarktiskā saule kopā ar mani pamāj tiem;
Pingvīni lēkā un griežas jocīgā dejā,
Bet spocīga melanholija iemājo viņu sejās…
***
……Ar mani kopā ir zinātniski radošā melanholija,
Bet es esmu aizmirsis kompasu, veco teleskopu un……tevi
|
||||
9. |
Laiks
03:27
|
|||
Laiks
Pāri laukiem aiziet bērni,
Izspūruši, izsalkuši;
Kas tie tādi izspūruši,
Stipras pīpes pīpējuši?
Tie ir bērni, kas nezina
Mūrus celti, paslēpties;
Kas tie tādi, kas nezina,
Kas aizgāja neziņā?
Tie ir bērni, kas dziedāja,
Saules mūžu dziedādami;
Kas tie tādi, kas dziedāja,
Dziesmās tina pasaulīti?
Tie ir zemes smilšu graudi –
Vēja pūstas valodiņas;
Tā ir mūsu dzīves liesma –
Jūrā kurta uguntiņa
|
||||
10. |
Ilūzija
05:27
|
|||
Ilūzija
Ilūzijas trako,
Ilūzija klus,
Mana skaistā ilūzija,
Ilūzija dus
Ilūzijas trako,
Ilūzija snauž,
Mana skaistā ilūzija
Maldugunis auž (galviņu man glauž)
Ilūzija trako,
Ilūzija kauc,
Mana skaistā ilūzija,
Ilūzija sauc…
***
Ilūzijām ir vienalga,
Ko tām priekšā liek,
Tām ar klusu mieru
Tomēr nepietiek;
Ilūzijām vajag kādu,
Ar ko spēlēties,
Kādu, kuram vienmēr
Ir ko vēlēties…
|
||||
11. |
||||
12. |
||||
Mūžīgā ģeogrāfa piedzīvojumi
Mūžīgais ģeogrāfs
Mūžīgi trīc,
Mūžīgā akrobāte –
Tā viņa sirds
Mūžīgais ģeogrāfs
Mūžīgi svīst,
Mūžīgā ceļiniece –
Viņa sirds klīst
-…pāri laukiem, cauri laikiem…
Ceļš, pārvērties par čūsku,
Kož ģeogrāfam sirdī tūsku;
Guļ ģeogrāfs bez elpas
Šai dzīves tuksnešainā telpā
Ceļš pārvēršas par nāvi
Un ģeogrāfam pāri klājas;
Nakts tumsas acis rāda,
To nezināmi spēki vada
Ceļš turpina kā dēku,
Nesdams ģeogrāfam spēku;
Ir diena ģeogrāfam rada, -
Tā viņu tālāk vada
Mūžīgais ģeogrāfs
Mūžīgi ceļas,
Mūžīgais ceļaspieķis –
Viņa sirds smejas
-…pāri laukiem, cauri laikiem…
|
||||
13. |
||||
Mūžīgās ģeogrāfijas sajūtu trimdā
…Baltā sapnī gaistoša taciņa vijas…
Vientuļās taciņas visvientuļākā gājēja
Visgaisīgākā, vārdā nenosauktā tēlā
Iemājo ikkatrs ceļinieks…
- Kurp dodas viņš? Ko nes? Kā viņu sauc?
Vai ceļu vienu iet, vai daudzus ceļus jauc?
- Caur trejdeviņām trimdām skaidrs kļūs,
Vai ceļu vienu, vai daudzus ceļus iet tam būs
- Aiz trejdeviņiem horizontiem tas ceļš sāksies,
Ko ikkatram ceļiniekam reiz iet nāksies
***
Atmiņu mudžekļos sietas
Visas lietas un vietas
Kā dzelmē
Sajaukušās visuma vēlmē
Atmiņu mudžekļos sietas visas vietas un lietas kā dzelmē sajaukušās visuma vēlmē
|
||||
14. |
Džefras asinis
04:09
|
|||
Džefras asinis
Džefra paskatījās uz zemeslodi
Un ieraudzīja ķiršu koku,
Pilnu ar tumši sarkaniem ķiršiem…
“Kāds ir ievainots!” nodomāja Džefra
Un izspļāva savu tumšsārto indi izplatījumā…
Viens piliens trāpīja man tieši acī, -
Un es sāku nepazīt savu draugu sejas;
To vietā gar acīm plūda agrāk neredzētu
Dzīvnieku, putnu, zivju, koku, puķu un augļu silueti…
|
||||
15. |
Istaba izplatījumā
03:33
|
|||
Istaba izplatījumā
Sienas sagāzušās,
Grīda izkritusi,
Griesti aizlaidušies…
Lido, kur gribi,
Bet tu kā muša
Pēc gaismas tiecies,
Ap spuldzīti danco
Un tērē elektrību
***
Vientuļa spuldzīte karājas,
Kurai varētu pieķerties,
Ja būtu rokas, ja būtu kājas,
Kaut vai acis ja būtu, vai vientuļi nervu gali,
Bet ir tikai spārni
|
||||
16. |
Streaming and Download help
If you like Imants Daksis, you may also like: