Vēl nedzimušas reliģijas templī (2007)

by IMANTS DAKSIS

/
1.
2.
3.
04:42
4.
5.
6.
02:17
7.
8.
04:57
9.
10.
00:53
11.
02:55
12.

about

Saules stari, kas krīt uz šīs zemes virsmas, veido piramīdu, - tas ir mūsu planētas daudzpakāpju jumts. šai piramīdai ir vairāki stāvi, un katrs no tiem raksturo kādu uztveres un esības stāvokli. Piramīdai pa vidu stiepjas smalkāku staru veidots tunelis, kas, mirdzot neskaitāmās krāsās, pāriet zeltaini žilbinošā pamatkrāsā. šis tunelis ir nabassaite, kas savieno mūsu planētu ar Sauli, pa to notiek starojumu un informācijas apmaiņa līdzīgi kā mātei ar bērnu. Saules enerģijas tādā veidā nonāk uz Zemes, bet visas Zemes parādības un notikumi viļņu veidā aizceļo līdz pat Saulei. Caur šejieni cilvēks (vai jebkura cita gara būtne) spēj tuvināties brīvajai uztverei, kas atklāj formas, telpas, laika, kustības un patības patieso - neierobežoto dabu.

credits

released April 4, 2016

Imants Daksis: vārdi mūzika, balss, ģitāras, taustiņi, svilpošama, mutes ermoņikas (9), elpa (4), vibrācija, psihoze;

Andris Indāns: skaņu režija, radiouztvērējs, pogas, taustiņi, zvaniņi un citi trokšņi;

Edgars Šubrovskis: elektriskā ģitāra (2,5), bass (2,5);

Undīne Balode: čells (2,3,5)

Indra Lazdiņa: akordeons (9)

Ierakstīja, miksēja un māsterēja Andris Indāns "Film Angels studio", 2005-2007

dizains: Armands Bāris

tags

license

all rights reserved
Track Name: Meitene no Antarktīdas
Meitene no Antarktīdas

Es saņēmu vēstuli no tevis, -
Tu rakstīji, ka visapkārt sniegs,
Ka draiskojies pa leduspuķu pļavām
Un ar saviem draugiem pingvīniem hokeju spēlē.
Tu rakstīji, ka viņi ir neveikli,
bet tādi mīļi un smieklīgi, - un man viņi varētu patikt.
Tu rakstīji, ka uzcēli sniegavīru,
Bet jau nākamā rītā viņa pēdas pazuda Āfrikas virzienā –
Laikam bija nosalis…

***
No rīta, kad ceļos – tu gulēt ej…
Arlabunakti…
Siltus sapnīšus.

Bet vakarā, kad man miedziņš sāk nākt,
Tavi sapņi atgriežas tevī –
Tu mosties, celies…
Labrīt!

***
Tu saņēmi vēstuli no manis, -
Es rakstīju, ka ilgojos,
Ka šūpojos šūpolēs
Un saviem draugiem cilvēkiem dziesmiņas dziedu.
Es rakstīju, ka viņi ir spītīgi,
Bet tādi gaiši un sirsnīgi, - un tev viņi varētu patikt.
Es rakstīju, ka uzcēlu māju,
Bet jau nākamajā rītā tā sabruka –
Laikam nespēja šūpoties…

***
No rīta, kad celies – es gulēt eju,
Arlabunakti man…,
Tev – labrīt!

Bet vakarā, kad tev miedziņš sāk nākt,
Mani sapņi atgriežas manī –
Es mostos, ceļos…
Arlabunakti…

***
Tava ala atrodas simts metrus zem ledus,
Manēja ir tepat – virs zemes;
…Es ilgojos pie tevis…
- Ak, jā – man taču ir ledusskapis!
Track Name: Esība smaržo
Esība smaržo

Ai, bitīte – putekšņu vācēja,
Ziedu smaržās paiet tavs mūžs;
Ai, bitīte – Saulītes māsiņa,
Tu riņķo, tu ap zemeslodi skrien.

Ai bitīte, - kurp gan tu steidzies?
Nāc, piesēdi un pastāsti, kā iet,
Bet tu ar savu dziesmu garām –
Pat neatskaties, kā mums šeit klājas.

Ai, bitīte, - zinu, jau zinu,
tev laika nav priekš tādiem, kā mēs;
Tāpat kā Saule mūžīgi spīd,
Tavs ceļš caur ziedošiem klajumiem slīd.

Tāpat kā Saulē cilvēku uzsūc,
Līdz smagā miesa gaismā top,
Tāpat tu izmīlē ziedu, -
Jūsu īsās mīlas bērns ir medus asariņa…

***
Miljons ziedu – un vēl mazliet…,
Tikai vienu reizi katru ziedu izmīlēt;
Miljons planētu – un vēl mazliet…,
Tikai vienu reizi tu uz katras nokļūt spēj.
…bet spēj…
***
…Tagad es zinu, jau zinu,
Ka esība smaržo pēc medus.
Track Name: Lodes
Lodes

…Mani nošāva sapnī,
bet es pamodos un turpināju rakstīt
Savu nepabeigto vēstuli, -
Savu nepabeigto sirdsapziņas tīmekli…

- Ir grūti rakstīt, ja lodes garām skrien
Kā domu lidmašīnas cauršautā visumā;
- Ir grūti rakstīts, ja lodes garām skrien –
Ja gribi tikt sašauts, tev jāskrien tām pakaļ,
Tev jāskrien tām virsū.

…Manu brāli nošāva sapnī,
bet viņš pamodās un aizgāja karā;
Kad viņš pārnāca mājās,
Viņš smaržoja pēc laimes
Un vaļējas dzīvības pārpildīts nokrita
Savas mājas priekšā – uz sliekšņa…

- Ir grūti atgriezties pie sevis paša
Un sev ī pašā paslēpties;
- Nu katra sekunde kā smaga un precīza lode
Katras minūtes lēni krītošā atmiņu sniegā.

…Mūs visus nošāva sapnī,
Bet mēs cēlāmies un gājām kur nu kurais;
Daudz citu sapņu redzējām,
Līdz atkal satikāmies
SAVAS KOPĪBAS VIENOTĀ SPRĀDZIENĀ….

- Nu beigti mēs un guļam vienos kapos,
BET DZĪVS TAS SAPŅOTĀJS…
Track Name: Gaismas dievs
Gaismas dievs

Prieks lēni plūst,
Prieks lēni dziest
Par tevi, Gaismas dievs.

Sper zemi ugunīs,
Sper zemi asinīs,
Līdz tava gaisma līs.

Tā tava gaisma, dievs,
Vai kā tur tevi sauc, -
Jā, tik daudzi tevi sauc.

Nav lieko pasaulē,
Bet katram pašam jāmeklē
Tā sirds, kas gaismai pavēlē.

Dod spēku atdoties,
Ne vājumu – padoties;
Lai lēns tas ir, bet atdošanās prieks!

MĒS SKRIENAM TEVI DIEVINĀT,
TU GAIDI SAMĪĻOT UN MIERINĀT!!!
Track Name: Lido!
Lido!
Lido tālu, tālu, mans neaizmirstamais draugs!
Lido tur, kur tevi nes, - tur, kur gaiss –
Tur tu piedzimi un dzīvoji, un mani satiki;
Lido tur, kur tevi nes, - tur, kur gaiss –
Tur es Tur es tevi iemīlēju, mīlēju un pazaudēju…

Lido tālu, tālu, mans neaizmirstamais draugs!
Lido tur, kur mūžīgās jaunības spīts, -
Mēs esam veci, akli, kurli, mēmi, vāji, slimi;
Lido tur, kur mūžīgās jaunības spīts, -
Tāds kā mēs tu arī biji, līdz sev spārnus izaudzēji…

Lido tuvu, tuvu, mūsu neizsīkstošais draugs,
Gar mūsu mājām, pār mūsu jumtiem…
Lido, aplido, aizlido… un tad atkal tālu, tālu –
tur, pie citiem tādiem pašiem,
Tādiem pašiem tā kā mēs – lido, aplido, aizlido!...
Track Name: Pasaules bērni
Pasaules bērni

Visi pasaules bērni, bērni šai pasaulē,
Katrs pats savā valodā, katrs pats savā mēlē
Runā par tām savām tautām – ilgus gadus mocītām,
Mazām, lielām, vājām, stiprām – par tām savām un par citām…

Visas pasaules tautas, tautas šai pasaulē,
Katra pati savā dziesmā, katras dziesmas klusā briesmā
Runā par tiem saviem bērniem – daudzus mūžus dzimušiem,
Maziem, lieliem, vājiem, stipriem – par tiem saviem un par citiem…

Katras pasaules tauta ir noslēpums, -
Pasaules tautasdziesma, stihijas liesmojums;
Katras tautas templim ir durvis, cita tauta ko vaļā vērs,
Katram pasaules bērnam ir acis – divi tempļi, kas nesadzīst…

Ir tik daudz veidu, kā aizbēgt prom,
Ir tik daudz veidu, kā paslēpties…
Bet mums jāiet šajā pasaules kaujā, -
Katram bērnam atomelektrostacijas saujā!
Track Name: Pļavā
Pļavā

Mazo jāņtārpiņ, rādi man gaismu,
Es atkal eju uz miglas pļavu, -
Nedzimušus zvērus samīļot,
Ar nedzimušām tautām svinēt piedzimšanu…

Es redzēju šīs pasaules dvēseli, -
Tā aizskrēja pār Piena ceļu
Kā violets kamols, izkritis no adītājas rokām…
Radību miljardu acis, - tajā vietā, kur zvaigznes;
Miljardiem zvaigžņu – tajā vietā, kur acis…

Siltajā esības plaukstā izaug varavīksnes kāpnes,
Mazie sniegpārslu spociņi dejo uz ziemeļblāzmu…
Zeltaini žilbinoša piramīda ir katras esības telpa;
Mēs esam klejojošu piramīdu karavānas
Mūžīgās ģeogrāfijas ceļā.

…Mazo jāņtārpiņ, rādi man gaismu,
Es eju lūgties miglas pļavā
Vēl nedzimušas reliģijas templī…
Radību miljardu acis man blakus;
Miljardiem zvaigžņu – tajā vietā, kur acis.

Klusi, klusi
Klāt piezogas
No mugurpuses
Pasakas…
Un atkal pazūd
Garajā zālē,
Un atkal pazūd
Biezajā miglā
Track Name: Puisēns no Tibetas
Puisēns no Tibetas*

Visu nakti aiz maniem miega mūriem
velnēni ar eņģelīšiem kāvās;
Es pamodos – mazs eņģelīt’s ar zvaigžņu bultu
Iešāvis man acī;
Kamēr es asariņas lēju,
mazs velnēns bij’ nograuzis man seju;
Pavisam satriekts, es konstatēju,
ka sēžu, dzerdams nervu tēju.

…Bet ilgi nesanāk man sēdēt tā, -
maz eņģelīt’s un velnēns – jau abi klāt
un nepārprotami un spītīgi sāk mani nopratināt;
Maz eņģelīt’s tad pirmais sāk:
“Tas sasodītais velnēniņš –
tev visu seju nograuzis ir viņš!”
Maz velnēns – viņš otrais nāk:
“To nolāpīto eņģelīšu dēļ
tev acīs tagad sprēgā amoriņš!”

…Kamēr tie abi kaujas,
es ceļos un projām veļos;
Ir ārā sals, - un manus baiļu sviedrus
tas piesaldē pie manas miesas kā liekās ausis;
Pat negribēdams to,
es tagad spēju dzirdēt velnēnu un eņģelīšu balsis;
“”Miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts,”
čurkst resnais Mēness rausis.

…Taustāmo cilvēku armijas skrien
uz neredzamiem kariem;
Es kāpju neredzamā kalnā
pašā karalauka vidū;
Asinssarkana Ķīna mirdz
manā apsaldētā plaukstā;
Es nospļaujos un kāpju, tas ir –
ceļos arvien augstāk un augstāk…

-… Tur zvaigžņu jūrā viņa peld,
mana mūža mīlestība – meitene no
citas civilizācijas;
Tur – Saules tunelī viņa slēpjas;
…Kad kalna virsotnē es nostājos
un atkal esmu viens,
Tur tālu lejā mazs puisēns
Man it kā pamāj…



*Veltījums Tibetas valstij un zemei
Track Name: Šūpolēs
Šūpolēs

Mans leduslaikmetā dzimušais tēvs – vecais indiānis,
Un māte – Himalaju čigāniete,
Un es pats – miljardiem pasaku vergs,
Miljardiem asiņu dzīslu pavēlnieks, -
Mēs satiekamies šūpolēs
Zem zvaigžņu kartes atomkara virvēs.


Mans mātes piens ir Himalaju ledus,
Mans izsalkums ir Piena ceļš;
Un dzīslās man plūst lielie Grēku plūdi
…un zibens – manas sirdsapziņas pārrautā vēna…

Es šūpojos kā ragana uz sārta,
Es šūpojos ka velns cilpas galā,
Es brālis visām raganām un velniem,
Es šūpojos par visiem tiem,
Kam nav kur šūpoties!